Nūjošanas treniņš Silzemniekos


17.janvārī, kad no rīta termometra stabiņš bija paslīdējis zem -20 grādiem un starta vietā rādīja pat -23 grādus, devāmies skatīt, ko slēpj Silzemnieku puse Burtnieku ezera apkārtnē.

Lai gan aukstums bija pietiekami liels, tomēr saulīte un skaistā apkārtne sildīja
Piesnigušie meža ceļi ne reizi vien lika sajūsmā nopūsties!
Kāds ir braucis arī pirms mums!
Novērtējam iespēju nopeldēt Sedas upē. Aizsalusi vēl nav, tā kā varētu… bet šoreiz nē :)
Kamēr citi par peldēšanu runā, dāmas izmanto iespēju noķert pirmos pigmentus :)
Pilnai laimei jau neko daudz nevajag :)
Garlaicīgi mums nav nekad :)
Peldēt negribējām, tad jāmeklē tilts, lai tiktu pāri Sedai
Pat latvāņi šodien skaisti
Purva maliņu šķērsojot
Vecu vecie ceļi arī mums patīk. Tas nekas, ka reizēm tos īsti dabā vairs nevar saskatīt!
Tašku mājvietas egles
Sniegs pa gaisu!
Zāle apsarmojusi, līdz kokiem gan sarma vēl īsti nebija tikusi
Laižam tālāk!
Pa ceļam uz Kangaru mājvietu
Un tur ir milzīgi ozoli, ko tiešām novērtējam
Apstaigājam visus, lai novērtētu to varenumu un vecumu
Skats uz nākamo
Smiekli un joki – neatņemama pārgājienu sastāvdaļa
Milzu “kaķene” fonā
Pusdienpauze saulaina, taču ātra, bez ugunskura. Aukstums tomēr darīja savu.
Pēc pusdienām iegājām atkal tādā pamatīgā arktiskā zonā
Drīz arī tempiņš un saulīte sasildīja un varēja turpināt baudīt
Turpinām ķert pigmentus
Brienam tālāk uz Jāņkalniņu
Īsts ziemas skats
Vēl tik skats uz Sedu
Pāri laukam
Un finišs klāt! Finišā tik -13 grādi. Esot dabā, kopā ar sauli gaisu sasildījām par 10 grādiem :D

Tiekamies februārī!