Kad nemanot piezadzies rudens, tad izbaudīt to ir vērts pakalnos un tādēļ devāmies uz Piebalgu. Gan izbaudījām rudeni, gan vietējo iedzīvotāju viesmīlību!
Kad pirmie kāpumi pievarētiPēc kāda laiciņa sasniedzām Māļu pareizticīgo baznīcu, kuru arī cītīgi apskatījāmArī no ārpusesSarunas un smiekli ir neiztrūkstoša sastāvdaļa velobraucienosMežģīnēm rotātā magazīnaNo kalna labāks skats! Vienu aizsūtījām pēc āboliem, pārējie stāvēja uz vakts :)Kaives muižas parksIzbraukties pa dzeltenām lapām var tikai rudenī un piemērotā vietā :)Ābolu pauzīte Kopbilde no Kaives muižas parkaPa aleju uz priekšuAiz muguras paliek Kaives muižas kalpu māja Kalni augšā un lejāLejā ātri, augšā nedaudz ilgāk :)Pēdējais kāpums pirms Leimaņu muižas. Debeszilas ēkas ar zāles zaļu jumtu :)Ik pa laikam kāds vietējais četrkājainis arī mūs draudzīgi pavadīja. Konfliktu nebija :)Pieļauju, ka grūtākais kalns šajā braucienāKalnup uz Nāgeļkrogu. Kādreiz te noteikti bija intensīva pajūgu kustība Un tad nāk pārsteigumsTikko vārīta zupa īstā Piebalgas sētā! Milzīgs paldies saimniecei Daigai par šo foršo pārsteigumu un ļaušanu izbaudīt patiesu viesmīlību! Un visiem pietika vietas pie garā saimes galdaKad vēderi pilni, tad ripošanu lejā no kalna novērtējām visvairāk :)Vecpiebalgas foto Vēl tik jāapbrauc apkārt Alauksta ezeram Skaistie mazie lauku celiņiUn tad jau tikai jāuzbrauc pa veco ceļu Brežģa kalnā, kur šīs sezonas velobraucienu finišs!Protams, blakus esošā tornī arī jāuzkāpj, lai apskatītu to plašumu, kur esam braukuši!
