Septembris atnācis ar skaistu laiku un siltu laiku un Ērgļu pusi iepazīstot, tā mūs pavadīja visu ceļu. Maršruta sākumā “pašūpojāmies” vietējos kalniņos, taču pēc Liepkalnes baznīcas drupu apskates, reljefs izlīdzinājās un varējām tālāk braukt bez bēdu. Pusdienas ieturējām pie Zvanu ezera Meņģelē un, protams, pēc tam saldējuma pauze vietējā veikaliņā, pie kura sisrnīgi un humoristiski aprunājāmies ar vienu vietējo. Un tad jau ceļš veda atpakaļ uz Ērgļiem caur Ogres muižu.
