17.augustā nelielā kompānijā devāmies iepazīt Amatas pusi. Vispirms pa veco dzelzceļu aizminām līdz Rāmuļu skolai, tad, izbaudot vienu lietus mākoni, pabraucām garām Rāmuļmuižai un tās vējdzirnavām. Atminējāmies, ka reiz te ir būts, tikai kājām ejot. Tagad gan vairāk aizaudzis un apaudzis. Tālāk pa mazu celiņu, kas nezin kāpēc tieši mūsu braukšanas laikā bija pārvērties par gana noslogotu autoceļu, turpretim, braucot pa A2 šoseju, mums garām nepabrauca neviena automašīna. Uzkāpjot garā kalnā, maršruts mūs drīz vien ieveda Amatciemā. Līkumojot augšā, lejā atkal nonācām līdz dzlezceļam un tad jau tālāk pa to un nedaudz citiem ceļiem sasniedzām Spāres muižu un Rakstnieku parku, kurā tad ieturējām garāku pauzīti. Pēc tam atkal augšup lejup līdz Amatas skolai un Ģikšiem. Bez saldējuma mūsu braucieni nu nekādi, tāpēc Ģikšos piestājām pie vietējās bodes un turpat Pašvaldības policijas durvju priekšā tos arī notiesājām :) Pēc tam tikai viens izcils nobrauciens un maršruts finišēts!
