Rūķu pārgājiens Kamanu kalnos


2.decembrī, kad pa nakti sniega sega bija kļuvusi nedaudz biezāka, devāmies Rūķu pārgājienā. Tas jau mums tā tradicionāli – 10 gadus! Šogad vieta bija izvēlēta Kamanu kalnu un Mālmuižas apkārtnē. Kamanu kalni tik ļoti sasaucās ar rūķu tēmu, ka savādāk nemaz nevarēja :) Un jā, šogad atkal baltais rūķu pārgājiens! Mēs to vienkārši esam pelnījuši ;)

Lielāko daļu maršruta mēs bijām svaigu pēdu ieminēji 

Ne vienmēr gludas takas vien, pa reizei ir nedaudz arī jāpabrien! Taču pa svaigu sniegu to darām gana labprāt :)

Laiks zeķes pauzei! :) Tādas bija ik pa laikam!

Nu jau pa gludāku ceļu dodamies Mālmuižas virzienā

Ar sarunām un pieredzes dalīšanos ceļš paiet gana ātri

Ievērtējam izrotāto eglīti un paņemam šo ideju (ne eglīti) sev līdzi!

Mālu bibliotēkas āra lasītava! Mēs gan to kā mazo ieturēšanās pitstopu izmantojām :)

Bet novērotāji bija! :)

Mālumuiža. Te bijusi arī skola. Tagad vienā spārnā tik bibliotēka.

Tāda tā ir izskatījusies 1928.gadā (no dīķa puses), skolas atklāšanas dienā!

Kad muiža aplūkota dodamies atpakaļ uz mežu!

Kur visi rūķi pazuduši!? 

Uztapa arī kopbilde! 

Izrādās meža vairs nav! :D Taču pagriežot uz attiecīgu virzienu, bija arī mežs :)

Laižam nākamajā bezceļa posmā!

Kad ūdens veiksmīgi šķērsots, varam doties tālāk pa dzīvnieku iemīto taku!

Vēl tik nedaudz un zeķes pauze atkal klāt! Te jau sāk mākt izsalkums, taču līdz ēšanai vēl gana ejams gabals!

Pēdējais bezceļa posms šajā pārgājienā, lai tālāk mītu gludus ceļus :)

Vēl tik neliela fotosesija (tādas ir ik pa laikam) un kāpjam skatīt Kamanu kalnus no augšas

Te nu tie ir!

Steidzam to iemūžināt arī fotogrāfijās!

Ja jau Kamanu kalni, tad šļūčam arī lejā! Kamanu gan mums līdzi nebija, taču, vai tad bērnībā tās vienmēr vajadzēja? :)

Drīz vien ugunskurs klāt un ar gardu muti apēsts viss, kas paņemts līdzi! Vēl tik dāvanas, atmiņas, labi vārdi un atvadas līdz nākamajam gadam! :)

Paldies ikvienam, kas bija kopā ar mums! Ja ne klātienē, tad vismaz domās :) Nākamreiz tiekamies 2019.gada 20.janvārī!