19.aprīlī devāmies lūkot Rūjas krastu apkārtni Jeru pagastā jeb konkrētāk bijušās zivju audzētavas rajonā. Laiks mūs atkal lutināja un solītie sliktie laikapstākļi līdz mums netika!
Sākam iešanu pa dažādiem meža ceļiem. Un šoreiz arī 2 sargi mums līdzi bija :)
…
Ar smaidu uz lūpām Rūjas zivjaudzētavas virzienā
Elektrolīniju plikums
Asfalts meža vidū. Tur tālumā jau izbijušie Rūjas zivju dīķi
Tā kā šajā nedēļas nogalē Latvijā bija putnu dienas, arī mēs tiem pievērsām uzmanību
Zosu kāši debesīs mūs priecēja tieši tur, kur tos vislabāk varēja redzēt
Gar dīķu malu
Pati Rūja, kas no igauņu valodas tulkojumā nozīmējot vienkocis.
Krāšņā daba
Nu jau dīķi paši uzplūst un nokrītas, atkarībā no ūdenlīmeņa blakus upē. Meliorācijas iekārtas vairs neviens nekontrolē…
Guļammaiss atstāts, pats aizgājis! Bet nu mēs zinām, kas te ir bijis! Sprīdītis, jo tālāk bija arī pamesta lāpsta. :)
Raitā solī uz pusdienām
Tiek novērtēts mājas vecums. Taču līdz galam tā arī netika skaidrs, kad mājas tika pamestas. Divi varianti mums ir, kurš pareizais vai varbūt īstais ir pavisam cits, to mēs nezinām…
Tallinu pat varot redzēt :D
Pusdienas paēstas, var doties tālāk – atklāt jaunus ceļus un vietas.
Te arī tā pamestā lāpsta ir :)
Tur mēs iesim, tikai nedaudz vēlāk! Vēl jāapskata visādas interesantas lietas!
Murķeļu fotomedības. Jā, diskusijas par murķeļiem ir visu laiku. Pareizi botāniski būtu, ja teiktu, ka tās ir bisītes. Interneta plašumos pavīd ziņas, ka nosaukumu mēs esam aizguvuši no vācu valodas, bet tā saucot otras pavasara sēnes – lāčpurnus. Savukārt, neviens nav apskatījis domu par murķeļa vārda izmantošanu jau no zviedru laikiem. Zviedru valodā bisīšu nosaukums ir līdzīgs murķeļu nosaukumam. Bet, lai nu kā tur būtu, katrs tomēr pieturēsies pie sava nosaukuma! Tas jau ir tāpat, ka mums sanāca vienā pārgājienā ar tām Eiropas saulpurenēm, kad visā mūsu kompānijā tām bija 7 dažādi nosaukumi :)
Tiek apskatīta Briežkalnu vecā pirtiņa
Kāds ir aplūkojis arī Briežkalnu mājas! Jāieliekot tikai grīdas un logi un varot dzīvot nost!
Pārgājiena laikā šo sēni nodēvēja par Itālijas plakano plāksneni :) Bet, papēpot dziļāk, izskatās, ka tā tomēr ir retāk sastopamā vairoga bisīte. Lai gan 100% garantija par to nav, neapskatīju sēnes apakšu!
Netipiski Latvijas ainava. To arī pārgājiena dalībnieki novērtēja
Suņi parūpējās par jautrību :D
…
Laižam tālāk uz finišu!
Vēl tik iepētam kultūrvēsturiskās takas “Celmi” sākumposmu un tad jau finišs arī ir klāt!
Paldies Tev par foršo pārgājienu! Kopā mums sanāk ieraudzīt lietas savādāk! Tagad tiekamies jau 9.maijā Brenguļos!