7.februārī, kad sniega īsti nav, bet ledus sega klāja zemes ceļu, braucām lūkot Kalamecu un Markūzu gravas un to apkārtni. Pašas gravas pavasarī pārsteidz ar savu skaistumu un ūdens čalojumu.
Šīs dienas pirmais bezceļa gājiens, bet nebūt ne pēdējais
Skaistas ainavas gan priekšā, gan aizmugurē
Arī šādi posmi ir pārvarami, jo apavi ir attiecīgiem laikapstākļiem piemēroti :)
Šis ceļa posms mainījām ik pa brīdim – te lielas peļķes, te dublīši, te zāle un vēl un vēl…
Redz, atkal jau jauns pavērsiens uz šī ceļa :)
Bez smagiem posmiem, taisnais un līdzenais ceļš tiek novērtēts pat ļoti labi :)
Un Gintas pirmais ugunskurs ir iekurts! Super,sanāca ar pirmo! :) Ļoti laba mācekle :)
Un te jau liekam to lietā, lai uzceptu savus gardumus
Kad labi paēsts, laiks atkal izbrist kādu pļaviņu :)
Skaistie skati tiek iemūžināti
Ir nosprausts mērķis! Dodamies turp!
Markūzu grava aplūkota! Kāds vēl steidz to iemūžināt, citi jau šķērso upīti!
Četrkājainais draugs nopozēja :)
Markūzu gravas sākums vai beigas redzamas, bet ap stūri vēl gana skaists gravas posms.
Markūzu grava aiz muguras, lai dotos tālāk uz iespaidīgāko pārgājiena vietu – Kalamecu gravu!
Čūskiņā :)
Pie reizes jāaplūko ēka ēkā :)
Kalamecu gravā
Skaistums apskatīts, darbiņš padarīts (pacelts ūdens līmenis Poļakas upītē), ejam tālāk!
Tiek šķērsota pēdējā pļava pirms pārgājiena finiša!
Vēl tik brūklenītes jāieēd!
7.februāra ogas izskatās un garšoja gana labi!
Tējas pauze un saulītes izbaudīšana
Un dodamies mājup! Paldies Tev, ka atbrauci un izbaudīji dienu kopā!
Nākamais pārgājiens 6.martā! Sīkāka info sekos!